Explainer

Neeg Australia muaj cai hno koob tshuaj booster tshiab lawm, tab sis ua siab ntev tos me ntsis ho zoo dua

Muaj coob tus neeg Australia yeej tau maj ceev nrooj mus hno koob tshuaj COVID-19 booster shot koob tsib (5) thaum ntxov lub hli no lawm, tab sis vim li cas tej zaum yuav zoo dua rau koj yog koj tos li ob peb limtiam ntxiv.

Hands wearing gloves holding on to a needle inserted into a vial

Australians have rushed to get COVID-19 booster vaccines but there's concern about whether they should wait. Source: AAP / Peter Byrne/PA/Alamy

Ntsiab lus tseem ceeb:
  • Tam sim no koj muaj cai hno tau koob tshuaj COVID-19 booster shot koob tsib lawm.
  • Tam sim no tej neeg muaj peev xwm hno cov tshuaj bivalent vaccine uas tiv thaiv tus kab mob Omicron BA.1. uas yog ib tug mob hlav ncau tshiab thiab.
  • Kuj muaj ib hom tshuaj bivalent vaccine tshiab uas kho tau tej mob Omicron subvariants BA.4 thiab BA.5 tab sis tos txog tim 6 lub 3 hlis ntuj mam tau siv.
Yeej tau muaj neeg Australia coob heev tau maj ceev nrooj mus hno koob tshuaj COVID-19 vaccine koob 5 tom qab uas tau tso cai rau tej neeg muaj cai hno ua ntej mus hno lub hlis no - tab sis kuj txhawj tias tsam tej neeg maj mus hno zog yuav tsis tau txais cov kev pov puag zoo tshaj plaws.

Georgie Whitton uas yog tus neeg muaj hnoob nyoog 76 yeej tos ntsoov los tau ntau hli kom nws muaj cai tau hno cov tshuaj bivalent vaccines, uas yeej muaj coj los siv ntawm Australia rau lub 10 hli ntuj dhau los lawm, tab sis yeej

Nws twb tau hno nws koob tshuaj booster tau yuav laug txwm ib xyoos lawm, ces cov kev hno tshuaj no thiaj yog tej yam ua rau nws ntxhov siab heev, vim nws tus txiv los kuj yog ib tug neeg muaj teeb meem rau nws cov teeb meem immunocompromised thiab nws los kuj muaj ntau yam mob thiab.

Thaum kawg ces Ms Whitton kuj tau hnob nws koob tshuaj booster rau hnub tim 21 hnub zwj Quag (Tuesday) lub ob hlis ntuj lawm, tab sis nws kuj txheeb tau tom qab tau hno tas lawm tias koob tshuaj nws hno ntawd tsuas pov puag tus kab mob Omicron variant BA.1 xwb. Tab sis nws yeej xav kom nws tau hno koob tshuaj COVID-19 vaccine tshiab uas tiv thaiv tau cov kab mob BA.4 thiab BA.5. Tab sis yeej tseem tsis tau muaj hom tshuaj tshiab no siv mus txog rau hnub tim 6 lub 3 hlis ntuj diam.
Hom kab mob COVID-19 hu ua BA.4 and BA.5 uas yog ob hom hlav ncau ntawm tus mob Omicron ces yog ob hom uas muaj neeg kis rau thaum yuav xaus tsaib no, txij ntawd los ces kuj ua rau muaj ntau hom kab mob tshiab ces thiaj ua rau BA.4.6, BA.2.75, BQ.1 thiab XBB.

Txawm tias tus tshuaj Pfizer bivalent tshiab tsis siv rau ntau hom kab mob hlav ncau tshiab, los muaj tau muaj ib cov kev xav tias tej zaum yuav pov puag tau zoo dua cov tshuaj COVID-19 vaccine booster shot uas xub siv dhau los, thiab tej kws yeej hais tias kuj tseem yog ib yam tshuaj coj los hno pov puag uas tsim nyog siv thiab.

Ms Whitton tau hais tias nws yeej tau hu xov tooj nrog lub khw muag tshuaj ntawm nws zos tham thiab txheeb tias seb nws puas yuav tau hno tej uas tiv thaiv cov mob BA.4/5 ces tej neeg ua hauj lwm yeej tau qhia meej rau nws tias lawv yeej muaj tej tshuaj Pfizer tshiab siv thiab yuav hno rau nws rau hnub tim 21 lub 2 hlis ntuj.
A woman stares into the camera
Georgie Whitton is disappointed she was not given the latest booster that protects against Omicron subvariant BA.4 and BA.5. Source: Supplied
Nws kuj tau nug tus poj niam uas hno tshuaj vaccine rau nws 2 zaug tias seb puas yog nws tau hno cov tshuaj COVID-19 vaccine booster shot uas tiv thaiv ob hom kab mob BA.4 thiab BA.5 thiab tus poj niam ntawd yeej qhia rau nws tias yog hno hom tshuaj bivalent vaccine rau nws.

Tab sis tom qab ntawd ces nws kuj txheeb xyuas nws daim ntawv pov thawj hno tshuaj ces mam li paub tias cov tshuaj vaccine nws tau hno ntawd tsis yog cov nws xav hno, thiab tsuas tau hno cov tshuaj Moderna bivalent uas tiv thaiv hom mob BA.1 xwb.

Nws tau hais tias ''yog tej yam ua rau nws meem txom heev'' uas nws paub tias tseem muab cov tshuaj tsis tshua zoo coj los hno rau nws xwb thiab.

Nws hais tias "Kuv twb muaj hnoob nyoog 76 xyoo lawm, kuv los yeej muaj teeb meem rau luv lub plawv, thiab hawb pob thiab, yog li ntawd kuv thiaj xav tau txais kev pov puag zoo tshaj plaws, kom thiaj pov puag tau kuv tus txiv thiab kuv tus kheej tib yam."

Nws tau hais tias yeej muaj coob tus neeg Australia maj ceev nrooj mus hno tshuaj booster rau lawv rau hnub tim 20 lub 2 hlis ntuj, vim yeej muaj tej neeg no coob heev twb tau hno koob dhau los ntev txog li 9 hli los yog 10 hli lawm.

Nws tau hais tias "Ces thiaj muaj coob leej ntau tus poob rau tej xwm txheej zoo tib yam li kuv, yog li ntawd tam sim no peb thiaj yuav tau ua tib zoo xyuas kom peb muaj peev xwm tau hno hom tshuaj vaccine uas muaj zog dua, thiab tsis txhob tau tos 1 xyoo ntxiv es mam li tau hno."
"Qhov uas lawv tab tom ua ces yog lawv muab tag nrho tej neeg uas maj mus hno ua ntej ntawd hno tshuag tshuag kom tag, ces tej zaum thiaj li yuav ua rau tej neeg no yog cov neeg no yog cov neeg pab ob uas mam li tau hno lawm xwb."

Ms Whitton tau hais tias nws yeej txaus siab yuav tos li 2 limtiam ntxiv es kom tau hno koob tshuaj booster shot uas tiv thaiv tus kab mob BA.4/5 tsi ntsees.

Nws tau hais tias "Vim tsuas hno sib nruj ob limtiam xwb, kuv yeej txaus siab tos."

Ho muaj tej tshuaj boosters dab tsi coj los hno rau neeg Australia xwb?

Tej neeg Australia uas muaj hnoob nyoog tshaj 65 xyoos ces tam sim no yog cov neeg muaj cai hno tau koob tshuaj COVID-19 vaccine bosster koob tsib (5) lawm. Thiab tam sim no ces lawv muaj peev xwm hno tau hom Moderna los yog Pfizer bivalent vaccines uas tiv thaiv hom kab mob Omicron BA.1. Thiab lawv kuj muaj peev xwm xaiv cov tshuaj Novavax vaccine hno tam li koob booster shot tau thiab, los yog hno koob tshuaj Pfizer los sis yog Moderna vaccine uas xub siv ua ntej los kuj tau thiab.

Txij hnub tim 6 lub 3 hlis ntuj, ces yuav muaj cov tshuaj Pfizer bivalent vaccine uas hno tiv thaiv hom mob BA.4 thiab BA.5 uas yuav muaj coj los hno rau sawv daws thiab. Hnub tim 17 lub 2 hlis ntuj, ces lub koom haum Therapeutic Goods Administration (TGA) los kuj tso cai hnob tau cov tshuaj Moderna vaccine tshiab uas hno tiv thaiv hom mob BA.4 thiab BA.5, tab sis kuj tsis paub meej tias yuav yog thaum twg thiaj muaj coj los siv thiab.
A woman gives a man an injection
Australians can now access new bivalent vaccines. Source: AAP / Diego Fedele
Tej hluas kuj raug taw qhia kom ''txiav txim'' hno koob tshuaj booster shot tab sis yog kuj tsis tsuas taw qhia kom tej neeg muaj ntau yam mob thiab yog cov neeg puas cev mus hno xwb thiab. Thiab yeej tsis hais kom tej hluas hnoob nyoog qes dua 18 xyoo mus hno yog tias lawv tsis yog cov neeg uas muaj ntau yam yuav ua rau yog thaum kis tau tus mob no lawm yuav mob sab sab.

Pawg neeg uas sab laj tawm tswv yim rau cov kev hno tshuaj vaccine (yeej tau taw qhia kom tej neeg hno koob tshuaj booster shot ua ntej lub 6 hli ntuj, thiab hno rau thaum hno txwm 6 hli tom qab lawv tau hno koob dhau los los sis yog tau kis kab mob COVID-19 ntawd.

Puas tsim nyog tej neeg tos hno koob tshuaj bivalent boosters koob tshiab?

Professor Paul Griffin uas yog ib tug kws paub zoo txog kab mob sib kis thiab yog ib tug kws kho mob ntawm tsev kawm qib siab University of Queensland tau hais tias koob uas hno tiv thaiv hom mob B.A 4/5 tshiab ntawd yog cov tshuaj vaccines uas zoo dua cov hno tiv thaiv hom mob BA.1, tab sis yeej tseem tsis tau muaj xov xwm ntxaws coj los sib piv txog tej tshuaj no.

Nws tau hais tias "Peb xav tias tej zaum yuav zoo dua vim siv tiv thaiv tej mob uas muaj sib kis tam sim no, ces thiaj ib nyuag zoo me ntsis."

"Tab sis tsis xav kom tej neeg pheej xav tias lawv tsis tau hno hom zoo txawm tias lawv tau hno hom uas tiv thaiv hom mob BA.1 lawm los yeej yog tej tshuaj uas tsim nyog hno pov puag lawv thiab."
Professor Griffin tau hais tias xav kom sab laj nrog lawv tej kws kho mob, tej kws tshuaj los yog lwm lub chaw hno tshuaj vaccine seb lawv ho xav hno yam tshuaj twg, lawv xav hno hom twg, thiab cov twg yog cov uas yuav zoo tshaj plaws rau lawv.

Tab sis vim yeej yuav muaj hom tshuaj COVID-19 vaccine booster shot uas hno tiv thaiv ho mob BA. 4/5 rau lub sij hawm li ntawm 2 limtiam, ces Professor Griffin thiaj tau hais tias tsim nyog tej neeg tos me ntsis es mam hno hom tshuaj tshiab no.

Tab sis nws tau hais tias "Tab sis yog tias tsis tau hnob koob tshuaj tshiab no vim tseem tsis tau muaj siv - ces cov kev hno tej muaj tam sim no uas tiv thaiv hom mob BA.1 kuj yuav zoo dua qhov uas tseem yuav tau tos ntev rau ib lub caij twg es mam li tau hno, tsam yus ho kis tau kab mob COVID rau lub caij tseem tos ntawd."

Txawm li cas los Professor Griffin tau hais tias hom tshuaj COVID-19 vaccine booster shot uas hno tiv thaiv hom mob B.A 4/5 no yeej yog cov yuav pab kom tau txais kev pov puag zoo dua, los yog pab tiv thaiv tau zoo dua kom tsis txhob raug coj mus kho ntawm tsev kho mob, los yog tsis txhob tas sim neej thaum piv rau tej tshuaj vaccines booster shots uas xub siv ua ntej dhau los thiab.
"Vim peb tab tom pom tias yeej tseem muaj neeg kis tus mob no coob heev ntawm qee cov xeev, ces peb thiaj tsis xav kom tej neeg tos ntev heev, tab sis kuj muaj cib fim rau tej neeg tos li ob peb limtiam thiab yog tias ho tsis muaj neeg kis tus mob no tam sim no coob."
Associate Professor Paul Griffin
Nws tau hais tias tau muaj America ib co kev teeb txheeb tau qhia tias cov tshuaj COVID vaccine booster shot uas hno tiv thaiv hom mob B.A 4/5 yeej yog cov pov puag tau tej neeg tau hno zoo dua txog li 35% kom tsis txhob raug coj mus kho mob rau ntawm tej tsev kho mob los yog pov puag kom tsis txhob tas sim neej. Kuj tau muaj Aaskiv (United Kingdom -UK) ib cov kev teeb txheeb kuj txheeb tau ntxiv thiab tias yuav muaj peev xwm pov puag tau tej neeg tshaj li ntawm 20% kom tsis txhob raug coj mus kho ntawm tsev kho mob thiab.

Tsis tas li ntawd los ATAGI kuj tawm tswv yim tias cov tshuaj vaccine uas hno tiv thaiv ob tug mob B.A 4/5 ntawd yeej pab kom yus lub cev tawm tsam tau nrog ob hom kab mob tshiab li
BQ.1.1 thiab XBB.1 zoo dua tej tshuaj xub siv ua ntej dhau los lawm thiab.

Professor Griffin tau hais tias yog tej yam nyuaj uas tsis muaj peev xwm twv tau tias ho yuav tau tej tshuaj boosters tshiab no sai npaum li cas coj los rau zej tsoom siv rau yav pem suab.

Nws tau hais tias "Yog peb tau pom tias muaj ib hom kab mob tshiab tshwm sim rau ntau limtiam ntxiv no, ces tej zaum kuj yuav muaj ib yam tshuaj twg tsi ntsees los tiv thaiv thiab, tab sis ntshe xyov puas yuav muaj tej xwm txheej li hais ntawd tiag - ces tej zaum thiaj yuav tsis muaj dua ib koob tshuaj tshiab coj los siv pib txij tam sim no mus txog lub caij ntuj no nod."

"Yog li thiaj yuav muaj peev xwm hais kom hno ib koob tshuaj ntxiv rau ib lub caij twg tau thiab, tsuas nyob rau ntawm tias tias seb tus kab mob no zoo li cas, thiab ho sib kis li cas xwb, tab sis kuj cia siab tias koob tshuaj booster no yuav yog koob kawg uas peb tau hno rau xyoo no lawm xwb."

rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm  
,, thiab los yog download thiab kom koj mloog tau SBS Hmong.

Share
Published 22 March 2023 9:48am
By Charis Chang
Presented by Vixay Vue
Source: SBS


Share this with family and friends