Kev tsiv teb tsaws chaw pib dua neej tshiab txawv teb chaws puas ua rau koj tau lub neej zoo siab dua?

Migration

Cov kev tsiv teb tsaws chaw mus pib dua neej tshiab txawv teb chaws puas ua rau koj zoo siab dua rau koj lub neej? Source: Getty Images

Tom qab koj tsiv teb tsaws chaw mus pib dua lub neej tshiab txawv teb chaws lawm puas ua rau koj muaj kev zoo siab dua tuaj ntxiv rau koj lub neej?


Australia yeej tos txais ntau txheeb tus neeg tsiv teb tsaws chaw tuaj rau teb chaws Australia txhua lub xyoo. Coob leej ntau tus yeej muaj kev vam kev cia siab thiab npaj tias yuav tau lub neej zoo dua qub ntxiv, tab sis cov kev pib dua neej ntawm lub teb chaws tshiab yeej ntsib teeb meem nyuaj ntau yam tsis yooj yim thiab.

Juan Caceres uas yog ib tug neeg Australian caj ceg neeg Colombia tseem kawm constitutional law rau post-graduate degree thiab nyuam qhuav kawm txog ib nrab xwb thiab yuav tau kawm tshaj 7 xyoo tab sis nws ua ib siab nrog nws tus hluas nkauj tuaj rau teb chaws Australia tuaj pib dua lub neej tshiab lawm.

Nws hais tias yeej ua txhua yam kom yoog tau thiab ua tau lub neej ntawm teb chaws Australia no tab sis nws tsev neeg heev, mloog tau tias lub teb chaws no tsis yog nws lub, hos thaum rov qab mus txog teb chaws Colombia los nws mloog tau tias tsis yog nws lub thiab. Ces thiaj zoo li yus yog ib tug neeg tsis muaj teb chaws lawm txawm tias nws tau txais kev ywj pheej tuaj ntxiv.

Akrim Mahouachi yog tus tswj cov program daws kev nyuaj siab “Heal the Mind”, coj los pab rau ntau haiv neeg coj ntseeg ntau yam kev cai dab qhuas sib txawv thiab hais ntau hom lus ntawm Brisbane lub zos Kuraby hais tias yog cov neeg tsiv teb tsaws chaw tsis kub siab xyuas lawv cov kev nyuaj siab ntxhov plawv thaum lawv mus ua neej rau lbu teb chaws tshiab ces yuav muaj teeb meem rau lawv lub neej.

Vim thaum lawv yuav mus rau lub teb chaws tshiab lawv yeej muaj kev vam kev cia siab tias yuav npaj kom tau lub zoo neej dua qub, muaj kev npau suav thiab kev cia siab tias yuav tau lub zoo neej dua qub, tab sis kuj muaj lawv ib cov kev nyuaj siab thiab. Hos thaum mua txog lub teb chaws tshiab los tseem ntsib lwm yam teeb meem ntxiv li, yuav tau yoog raws tej kab lis kev cai tshiab, kawm ntawv tshiab, nrhiav dua hauj lwm tshiab, thiab yuav tau pab tej me nyuam kom ua tau lub neej tshiab rau lub teb chaws tshiab ces thiaj muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv rau lawv, vim tsis paub lus zoo, yuav tau yoog txhua yam tshiab ces thiaj ua rau lawv nyuaj siab ntxhov plawv.

Ib tug ntawm tsib tug pej xeem Australia yeej raug cov teeb meem nyuaj siab ntxhov plawv txhua txhua lub xyoo thiab muaj yuav laug txog ib nrab ntawm Australia tej pej xeem yeej ntsib tej teeb meem no ib zaug twg hauv lawv lub neej.

Tab sis qhov tseem ceeb tshaj plaws mas xav rau kis zoo thiab yog yus ntsib kev nyuaj siab ces yuav tsum tau nrhiav kev pab cuam thiab hloov cov kev xav tshiab yoog raws yam tshiab thiaj pab kom yus ua tau lub neej raws lub teb chaws tshiab.

Ntiajt eb tsab ntawv cej luam qhia txog kev zoo siab rau lub neej (The 2018 World Happiness Report) hu ua Gallup World Poll uas tau mus tshuaj ntsuam xyuas cov neeg ntawm 156 lub teb chaws ces lawv txheeb tau tias nyob ntawm cov tswv teb chaws puas tos txais cov neeg tsiv teb tsaws chaw zoo thaum xub xwb. Yog los tos zoo npaum li cas ces yuav ua rau cov neeg no muaj peev xwm pib tau lub neej zoo npaum li ntawd thiab mloog tau tias muaj txoj kev zoo siab dua.

Vim yog lawv raug lwm tus faib cai thiab tsis nyiam ces haj yam ua rau lawv tag kev cia siab, nyuaj siab ntxiv thiab tab sis yog lawv nrhiav tau hauj lwm ua lawm ces yuav zoo dua rau lawv vim lawv muaj peev xwm tu thiab saib xyuas pov plob tau lawv tsev neeg lawm.

Ntxiv ntawd los tseem muaj ib txhia neeg ntau nqe yuam kev rau tej neeg muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv ces thiaj ua rau cov neeg txawv teb chaws tuaj ua neej tshiab tsis nrhiav kev pab cuam daws teeb meem nyuaj siab ntxhov plawv thiab tsis qhia tsis tham tej teeb meem no rau lwm tus kom nrhiav tau kev pab rau lawv.

Tab sis xav kom tej neeg yog muaj cov teeb meem no yuav tsum xub xub mus ntsib thiab cuag kws kho mob ces kws kho mob mam teem caij nrog cov psychologist rau tej neeg mus siv tau kev pab cuam bulk-billing 10 zaus dawb diam.

Yog koj los yog koj ib tug phooj ywg thiab tsev neeg los sis txheeb ze ib tug twg xav tau txais kev pab cuam xav kom hu rau lub koom haum tus xov tooj 13 11 14 los yog hu rau lub koom haum tus xov tooj 1300 22 4636

Xov xwm qhia txuas ntxiv:

SBS muaj ib cov documentary ua 2 toom hu ua “How ‘Mad’ are you?” uas muaj 10 tus neeg Australians ntawm ntau cov neeg zejzog hais lus thiab coj kev cai dab qhuas sib txawv los koom ua cov documentary no tham txog cov kev paub txog tias cov neeg zoo li cas thiaj tsis muaj kev nyuaj siab thiab cov neeg twg muaj kev nyuaj siab mob hlwb coj los tso rau sawv daws tau saib rau 2 lub plua. Thawj thawj toom yuav xub pib tso rau hnub zwj Teeb (Thursday) 11 October, 8.30pm ntawm SBS thiab SBS On Demand rau sawvdaws sai..#

Mloog tau xov xwm ua lus Hmoob ntawm xov tooj cua SBS Radio Hmong Program ntxiv tau rau ntawm lub vas sab rau ob hnub xws li hnub zwj Teeb (Thursday) 6pm AEDT-Australian Eastern Standard Time thiab hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am AEDT; download tau SBS Radio App kom koj mloog tau xov tooj cua SBS Radio Hmong Program tau ntawm App Store thiab ntawm Google Play los yog download xov xwm kaw ua suab (Podcasts) ua lus Hmoob thiab lus Askiv tau ntawm los sis download tau ntawm thiab ntawm iTunes  los yog mloog tau ntawm tuaj koom ua tub koom siab thiab koom mloog tau tau ntawm #SBSHmong lub Facebook page tau.


Share