Cov cua tsis huv thiab ntiaj teb lub koom haum tswj kev noj qab haus huv-Air pollution WHO

Air pollution

Source: Pixabay

Get the SBS Audio app

Other ways to listen

World Health Organisation (WHO) los yog ntiaj teb lub koom haum tswj kev noj qab haus huv tau cej luam tias muaj ntiaj teb cov pej xeem txog li 90% tau nqus los yog ua tej pa tsis huv rau lawv lub cev. Tab sis cov teb chaws twg thiab cheeb tsam twg yog cov teb chaws ntsib cov teeb meem no ntau tshaj plaws?


Raws li World Health Organization (WHO) los sis ntiaj teb lub koom haum tswj kev noj qab haus huv tsab ntawv cej luam tshiab uas tau teeb txheeb tau qhia, muaj ntiaj teb cov pej xeem txog li 90% tau ua cov pa tsis huv rau lawv lub cev, thiab cov teb chaws txom nyem yog cov raug tej teeb meem no ntau tshaj plaws yog piv rau cov teb chaws vammeej.

Kuj muaj ntau cheeb tsam ntawm cov teb chaws Americas thiab teb chaws Europe tsis tshua muaj tej pa phem no yog piv rau cov teb chaws ntawm cheeb tsham teb chaws Asia.

Raws li WHO cov kev teeb txheeb tshiab no tau qhia, muaj 3 lub nroog hauv ntiaj teb no xws India lub tuam ceeb New Delhi, Egypt lub tuam ceeb Cairo thiab Suav lub tuam ceeb Beijing yog cov nroog uas muaj tej huab cua tsis huv ntau tshaj plaws yog piv rau ntau cov nroog hauv ntiaj teb no. Ntxiv ntawd, teb chaws India tseem yog lub teb chaws uas muaj 14 lub nroog ntawm ntiaj teb cov nroog uas tej cua tsis huv thiab paug tsuas lwm yam rau thiab.

Kamya uas yog ib tug me yes ntawm nroog Newdelhi thiaj tau hais tias "WHO cov kev teeb txheeb tshiab no ua rau peb txaj muag kawg nkaus li. Tsim nyog peb yuav rua muag saib thiab los nrog daws tej teeb meem no. Ntshe peb yuav tau txhob siv tsheb, tig los caij tsheb kauj vab thiab taug kev lawm xwb."

Lub chaw teeb txheeb The India's Centre for Science and Environment tus coj uas lid tej dej num Pollution and Clean transport hu ua Anumita Roy Chodhury tau hais tias lawv tseem tab tom tsim ib cov tswv yim los daws cov teeb meem cua los yog pa tsis huv no lawm.

WHO tau hais tias twb tau muaj ntiaj teb cov pej xeem tas sim neej txog 7 roob tus los ntawm cov kev nqus thiab ua tej pa tsis huv no rau lawv lub cev txhua lub xyoo lawm. Vim tau ua rau lawv mob stroke, mob ntsws, hawb pob thiab hnoos ua tsis taus pa.

Dr. Maria Neira ntawm World Health Organization tau hasi tais yog tej yam tsis tsim nyog muaj tej xwm txheej no kiag li. Tab sis vim tseem muaj ntiaj teb tej pej xeem coob heev nrhiav tsis tau tej roj los yog khoom huv los siv ces lawv thiaj yuav tau siv cov solid fuels uas yog ntoo los yog dab tsis los xij coj los siv, los rauv kom ua tau zaub mov noj, kom sov tsev los yog kom ua tau teeb taws pom kev rau lawv, ces tej pa phem los ntawm cov kev siv tej khoom no thiaj ua rau muaj teeb meem rau lawv txoj kev noj qab haus huv.

Tsis ntev los no ntiaj teb tsoom theej tswj ntawm ntau lub teb chaws kuj tau pom zoo los kos xyeem mem tes rau tsab cai Paris Accord ntawm teb chaws Fakis xyoo 2015 los pov puag tej ib puag ncig thiab txo cov pa tsis huv kom ntiaj teb txhob kub sov ntxiv txog li 2%, tab sis tseem muaj ntiaj teb ib txhia thawj coj piv txwv li US-President Donald Trump tsis pom zoo nrog tsab cai no vim nws hais tias yuav ua rau muaj teeb meem rau America cov lagluam.

Qee cov piv txwv ntawm tej teeb meem ib puag ncig tau tshwm sim muaj ces yog tej tes nram qab ntuj thiab qaum ntuj yaj vim ntiaj teb kub sov tuaj, thiaj ua rau cov dej hiav txwv siab tuaj nyab tej tej chaw pov txwv ntawm tej hiav txwv thiab tej teb chaws nyob qes thiab ze ntug dej hiav txwv. Ntxiv ntawd los vim ntiaj teb tej quag ntuj tau muaj kev pauv hloov, thiaj ua rau muaj teeb meem ntuj nqha teb nqhuab ntuj qhuav teb kig ntawm cov teb chaws Africa uas tsis tau qoob loos txaus noj, dej nyab, hav zoov kub hnyiab ntawm cov teb chaws Asia ntau lub thiab ntawm teb chaws Australia.

Yog li thiaj ua rau ntiaj teb tej neeg zejzog thiab tsoom kws tshawb fawb tawm los nrog rau tej kws teeb txheeb paub zoo txog fab ib puag ncig thiaj tau tawm los nqua hu kom ntiaj teb tsoom theej tswj kub sib tig los daws tej teeb meem no, ceev txuag ntiaj teb, xaus cov kev txov txo lub ntiaj teb tej peev txheej, toj roob hauv pes hav zoov hav tsuag, txuab sim txhua yam kom txheej xeeb leej xeeb ntxwv thiaj tau lub zoo neej ua txuas ntxiv.

Qhov pom muaj yog tau muaj cov kev teeb txheeb tshawb tau tias cov roj hmab (Plastic) tau tawg thiab paug tsuas rau tej ib puag ncig, ntxawm rau tej tsiaj txhua nruab deg nruab nqhuab uas tib neeg noj. Ua rau tej nroj tsuag xyoob ntoo tu noob thiab ploj lawm zuj zus.

Txawm li ntawd los kuj tau muaj ib cov kev teeb txheeb tshawb tau tias muaj peev xwm muab tej roj hmab tig los tsim ua roj siv, ua hluav taws xob kom pom kev, thiab pab kom tej roj hmab yaj sai lwj sai, los yog tej kiab khw lagluam kuj kub siab los tsim tej khoom uas ceev txuag tej ib puag ncig, zej tsoom tig los siv tej khoom xuas tej xyoob ntoo tsim coj los siv hloov tej roj hmab. Tig los siv tej zog huv thiab muaj siv tas mus li xws li sab hnub, nthwv dej, cua kub cua sov, los yog muab tej khoom lwm yam coj los tsim ua roj siv kom txhob tau siv tej roj tsheb uas tso pa tsis huv rau tej cua uas tib neeg ntiaj teb ua pa nqus rau lawv lub cev ntawd. Ntxiv ntawd kuj tau muaj ntau lub teb chaws tau pib tsim cov tsheb siv hluav taws xob uas tsis siv roj coj los siv. Tau muaj ntau lub teb chaws tau tso tseg tsis siv roj zeb ntsuam los tsim hluav taws xob kom txhob tso tej pa tsis huv rau tej huab cua li, India, Suav thiab teb chaws Australia tau ua nrog lwm lub teb chaws. Ntxiv ntawd kuj tau muaj qee lub teb chaws tau txwv tsis pub siv tsheb hauv tej nroog thiab kom siv tsheb siv hluav taws xob los yog caij tsheb kauj vab.

Qhov tseem ceeb tshaj plaws ces tej koom haum civil societies, researchers thiab scientists yeej xav kom ntiaj teb tsoom theej tswj tig los kub siab tsim tej cai pov puag tej ib puag ncig raws li cov kev teeb txheeb uas tshawb fawb tau qhov tseeb tias vim tib neeg tej lagluam thiab txoj kev ua lub neej tau ua rau muaj tej teeb meem ib puag ncig es yuav tau los daws tej teeb meem no raws qhov tseeb uas txheeb thiab tshawb tau los kom thiaj li pov puag tau tej ib puag ncig.#

Mloog tau xov xwm ua lus Hmoob ntxiv tau rau ntawm  ob hnub xws li hnub zwj Teeb (Thursday) 6pm AEDT-Australian Eastern Standard Time thiab hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am AEDT; download tau SBS Radio App kom koj mloog tau xov tooj cua SBS Radio Hmong Program tau ntawm App Store  thiab ntawm Google Play  los yog download xov xwm kaw ua suab (Podcasts) ua lus Hmoob thiab lus Askiv tau ntawm  los sis tuaj koom ua tub koom siab thiab koom mloog tau tau ntawm #SBSHmong lub Facebook page  tau.


Share