Vim li cas thiaj coj Hmoob cov ntawv Phaj Hauj mus teev zwm rau ib daim phiaj ntawm teb chaws Australia?

Phahauh alphabet

Phahauh and other Australian multicultural languages were imprinted into signs in Darwin (Chai Vue, Timothy Brookes) Source: Courtesy of Chai Vue Phahauh Resource Centre and Endangered Alphabets Tim Brookes

Hmoob cov ntawv Phaj Hauj raug coj mus teev zwm rau ib daim phiaj zeb nrog lwm haiv neeg tej ntaub ntawv ntawm teb chaws Australia lawm thiab tej ntawv no muaj txiaj ntsim dab tsi rau Hmoob.


Kev siv yus lus thiab yus moj kuab ntaub ntawv yog ib txoj cai.

Hnub tim 21.02.2019 ces yog pej kum haiv hnub nco txog tej keeb cag neeg tej ntau ntawv (). Koom haum nraj nrig tim koom haiv-The United Nations (UN) yeej tau qhia tias muaj ntiaj teb cov ntawv txog li 6000 hom tab sis ntseg yuav xaus rau tiam no ces ntshe tej zaum yuav muaj tej ntawv no tshaj li 40% yuav ploj mus lawm, vim tsis muaj kev txhawb nqa pab ceev tseg thiab coj los qhia los siv rau hauv cov txheej txheem qhia ntawv. UN lub koom haum  uas khaws ntiaj teb tej qub txeeg qub teg peev txheej teej tug ntau yam thiaj xav los ua tib zoo xyuas kom ntau cov keeb cag neeg tej ntaub ntawv thiab lus muaj feem koom , raug ceev tseg cia thiab rov qab coj los nthuav qhia kom loj hlob huam vam tawg paj txi txiv txuas ntxiv. Tsis tas li no tseem qhia tias yog ib txoj cai ntawm tej keeb cag neeg muaj peev xwm los ceev lawv tej teej tug no tseg.

Keeb kwm ntawm moj kuab Phaj hauj.

Yaj Soob Lwj yog tus tau tsim tus ntawv Hmoob Phajhauj rau xyoo 1959 thiab tau ras los ua ib tug ntawv uas Hmoob nyiam kawm sau thiab siv heev tab sis yeej tseem tsis tau raug lees paub thiab raug coj los qhia kom raws kev raws cai kiag li cov ntawv Hmoob  Lastees (Latin) Romanized Popular Alphabets (RPA) uas qhia hauv tej teej kawm thiab txhooj faj lem ntawd.

Tseem fwv Cob tsib thiab tsoom hwv Nplog dhau los pom tau tias tus ntawv Phajhauj no lub fwj chim yuav tsim tau kev phom sij tau nrog tej ntaub ntawv siv ntawm 2 lub teb chaws no ces 2 tub nom tswv lub caij ntawd thiaj tau hawv thiab liam tias Soob Lue Yaj yog  tus tub teg tub taw thiaj ua rau nws nyob tsis tau thiab tau tsiv los rau teb chaws Nplog.

Tab sis tom qab no txiv tuaj txog rau xyoo 1971 raws li , AND  tau teev tseg rau lawv phau ntawv  ces Yaj Soob Lwj raug tus nom tswv lub caij ntawv txib tub rog muab nws tua rau lub 2 hlis ntuj ntawm lub zos Nam Chia hauv Nplog teb thaum nws muaj hnoob nyoog 41 xyoos ntawd lawm. 

Yaj Soob Lwj thiaj tau txais kev cam hwm thiav fim hawm tib yam ib yog Hmoob tus niam ntawv thiab tseem yog ib tug neeg muaj hwjchim hwj huaj qhia tau thiab kwv yees tau tias yuav muaj dab tsi tshwm sim rau yav pem suab thiab.

Mloog tau Timothy Brookes uas yog tus teeb tsa lub koom haum Endangered Alphabets los nrog ntiaj teb cawm cov pawg neeg tsawg thiab cov keeb cag neeg tej lus thiab ntaub ntawv uas yuav ploj mus tau ntawm no: https://www.sbs.com.au/yourlanguage/services/embeds/audioplayer/12ae3ce0-7d61-4399-b42c-9d4ba8130b81

Yog vim li cas thiaj tham txog cov ntawv Phajhauj ntawm teb chaws Australia.

Christina Eirra uas yog ib tug tub kawm Ph.D uas tseem kawm txog cov lus thiab ntawv ntawm txhooj faj lem Melbourne University rau 10 tawm xyoo dhau los tau txiav txim siab tuaj kawm ntawv Hmoob Phajhauj nrog Hmoob cov lees kais ntawm lub zos Meadow Heights, sab qaum teb ntawm nroog Melbourne xeev Victoria teb chaws Australia.

Txij ntawd los, tom qab nws kawm tiav cov ntawv Hmoob Phajhauj no, nws thiaj tau coj mus teev zwm rau lub txheej faj lem Melbourne University nrog nws tus zeskais uas tswj lub tuam chav no raws li Nchai Vwj tau qhia.

Txuas ntxiv ntawd los thiaj tau muaj ib tug poj niam neeg dawb uas yog neeg Australian xav muab txhua tsav neeg hauv teb chaws Australia tej ntaub ntawv coj los teev zwm tseg cia rau ib daim phiaj zeb ua puav pheej tseg rau ntawm lub nroog Darwin xeev Northern Territory teb chaws Australia.

Ces nws thiaj tau sib txuas lus nrog , uas yog ib tug tub txawj txeeg fab txuj tib neeg lub leej thiab cov kev pauv hloov nrog rau tej kab lis kev cai (Hmong Anthropologist) ntawm teb chaws Australia no tham thiab tau muab tus ntwv Hmoob Lastees RPA xa rau tab sis tus poj niam dawb no kuj tseem tsis lees tias yog Hmoob tus ntawv thiab.

Ces nws thiaj tau sib txuas lus nrog Nchai Vwj uas yog ib tug tau koom teeb tsa lub koom haum Hmong Phahauh Resource Centre (Hmoob Moj Kuab Phaj Fai) no tham ces Mr. Vue thiaj tau muab ntawv Hmoob Phajhauj sau los lus "Darwin" no xa rov qab rau tus poj niam no coj mus teev zwm nrog lwm tsav neeg tej moj kuab rau daim phiaj zeb lawm.

Lub koom haum Hmoob moj kuab phaj fai no kuj muaj lub hom phiaj siv tus ntawv Phajhauj los tsim ntau yam peev txheej xws li poster, cov ntawv qhia cov yub thiab cov las, ntawv nyeem, thiab tsim daim phiaj ntau ntawv rau computer, uas cia siab tias yuav npaj coj los qhia rau hauv tej teej kawm uas Hmoob qhib qhia rau Hmoob community ntawm teb chaws Australia no. Tab sis ho tsuas mus tau ib ntus xwb ces txawm raug tso tseg thiab kaw lub koom haum no lawm.

Yog pej kum haiv twb lees paub Hmoob tus moj kuab Phajhauj no lawm puas tsim nyog Hmoob tig los qhia thiab kawm tus ntawv no?

Raws li Nchai Vwj tau qhia ces vim tsis tshua muaj Hmoob coob ntawm teb chaws Australia thiab tsis tshua muaj cov nyiam uas muaj caij nyoog los nrog lis tej dej num no, ntxiv ntawd los tseem nyuaj rau qhov tsis muaj peev txheej coj los pab txhawb tej hauj lwm no thiab ces thiaj tau tso tseg lawm.

Ntxiv ntawd los tseem muaj ib txhia Hmoob feem coob nyiam siv tus ntawv Hmoob Lastees (RPA) uas Yves Berrais (Txiv Plig Nyiaj Pov) tsim, vim siv yooj yim dua ces thiaj ua rau Hmoob tsis tshua nyiam kawm tus ntawv Phajhauj.
Kuv xav tias peb Hmoob mas peb yeej qhuas luag tug ntau dua nawb. Rau qhov lug xub tsim thiab luag muaj twg thiab luag tsim tau zoo, tsim kom siv tau yooj yim. Yog li ntawd ces peb mus khaws lawv tus siv xwb ces yooj yim lawm. Peb yeej paub meej meej tias tus ntawv Lastees (Latin) los yog ntawv Romanized Popular Alphabets-RPA no yog txiv plig nyiaj pov ua tus tsim. Thiab nws yeej sau tau 2 phau ntawv ib phau ua ntawv Askiv hos ib phau ua ntawv Hmoob qhia txog keeb kwm ntawm kev tsim tus ntawv Hmoob Lastees ntawd. Ces yog tias twg twg xav paub tias peb xav muab tus ntawv Lastees los zwm ua peb tus ntawv puas tau los tsis tau ntawd, xyoo 1996-1997 uas kuv tseem ua hauj lwm nrog lub koom haum Hmong Australia Society nyob rau hauv xeev Victoria no, ces kuv thiaj tivtoj tau txiv plig nyiaj pov, ces kuv thiaj hais rau nws tias peb tsawg tsawg ces peb cov me nyuam Hmoob tsis paub lus ces yog nws kam no ces peb muab nws tus ntawv no coj los zwm ua peb tus ntawv rau teb chaws Australia no ua Hmoob tus. Es peb yuav qhia muab nthuav qhia rau tom nom tswv es ua Hmoob tus ntawv nyob teb chaws no no ces nws thiaj xav 2 phau ntawv ntawd tuaj rau kuv od. Ces kuv muab nyeem me ntsis mas, tej zaum peb muab tsis tau tus ntawv ntawd coj los teev zwm ua Hmoob tus, rau qhov nws lub hom phiaj loj tiag tiag tsim los es kom Hmoob paub cov vajlug kub ntawd xwb, raws li Kim Nchai Vwj tau hais.
SBS Hmong tau nug Kim Nchai Vwj tias nws kuj tham txog tias cov ntawv Hmoob Phajhauj raug coj mus teev zwm nrog rau lub koom haum  thiab nws yeej lees paub tus ntawv no tias yog Hmoob tus lawm no, vim li cas Hmoob thiaj tsis txhawb nqa kom Hmoob los qhia thiab los kawm?
Kuv pom hais tias qhov tseem ceeb tiag tiag yeej muaj nawb, ua li kuv hais rau kuv tej phooj ywg lawm. Peb mas yog peb teej tug lawm ces peb saib tsis rau nqe pes tsawg nawb. Thiab tus ntawv no mas yog ib tug ntawv hais tau lus Hmoob meej meej. Ib lo lus ib tug, ib lo lus ob tug xwb, ces nws yog ib tug ntawv uas dudu thiab nws hais tau meej meej. Tiam sis mas peb tsis tuaj zog tsim thiab tsis tuaj zog kawm ntawd mas ua li kuv hais luag cov mas luag tsim tau zoo zoo lawm ne. Ces peb los ib qho peb tsis muaj teb chaws thiab es yuav siv tus ntawv ntawd kom raws li luag lwm haiv neeg es luag muaj teb muaj chaw es luag muab coj los siv rau lub lub teb chaws naj!, Ces qhov no yog qhov nyuaj thiab thiaj pheej hais ub hais no thiab cov tsim los thiaj tsis tuaj zog tsim pes tsawg thiab. Ces tus ho muab hloov muab txauv txia me ntsis los yeej muaj, rau qhov peb tsis muaj ib lub teb chaws los yog ib daim av uas muaj ib tug los hais tias tus ntawv no yog peb tus kom sawv daws cia li kawm xwb. Qhov no yog qhov tseem ua ywj fab ywj fwj thiab tus ntawv sawv mus tsis tau mas yog li no xwb, raws li Kim Nchai Vwj tau qhia.

Coj ntawv Hmoob Phajhauj mus teev zwm nrog UN lub koom haum UNESCO.

Kim Ncahi Vwj tau qhia ntxiv tias "nyob rau xyoo 2003-2004 ntawd ces nom tswv Askiv yeej muaj 2 tug neeg tuaj nrhiav thiab tuaj tshawb es yuav coj tus ntawv Phajhauj mus teev zwm ua Hmoob tus nrog rau hauv UN lub kooom haum UNESCO ntawd, ces lawv kuj nug tau kuv thiab kuv yeej tau muab cov yub las rau lawv nqa mus coj mus teev zwm tab sis tsis paub tias seb ho zoo li cas lawm od hauv kev ceev ntaub ntawv ntiaj teb no nas, mas muab rau lawv lawm thiab tab sis tsis paub tias seb lawv coj mus zwm li cas lawm". 

Kim Nchai Vwj tau xaus lus tias "tus ntawv no yeej yog ib tug ntawd dudu, tab sis tsuas yog tsis tau ua tib zoo los teeb txheeb thiab tshawb xyuas tias seb muaj Hmoob pes tsawg feem pua paub tus ntawv Hmoob Phajhauj no xwb. Tab sis tsuas yog tias tseem tsis tau coj los cob qhia rau sawv daws ces thiaj ua rau Hmoob tseem saib tus ntawv no tsis tshua muaj nqes pes tsawg.
Kuv xav tias ib qho zoo es tom ntej no peb tuav tau tus ntawv no zoo es txhob ua ntau ntau tus lawm es sawv daws yuav ib tug xwb es peb txhim kho tus ntawv ntawd xwb ces tus ntawv no yeej cob tau peb haiv neeg kom muaj ntaub ntawv nrog luag thiab tsa tau peb haiv Hmoob kom nws vam meej taus. Es kom sawv daws txhob qaug zog thiab leej twg tuav los yeej meem tuav mus thiab.

Puas tsim nyog Hmoob nyob Australia los yog lub koom haum Hmong Australia Society yuav ntau thawj thaib ua tus coj los txhawb nqa Hmoob tus ntawv no txuas ntxiv vim nom tswv yeej muaj tej nyiaj coj los pab tej neeg zejzog tej teej kawm qhia ntau hom ntawv?

Kim Nchai Vwj uas yog tus koom teeb tsa lub koom haum the Phahauh Resource Centre yeej pom zoo tias yog ib nqe tseem ceeb. Tab sis nws pom tau tias Hmoob nyob Australia tseem tsawg heev.

Yav dhau los ces yeej tau muaj tej teej kawm los qhia ntawv thiab lus Hmoob tab sis tam sim no ces tsis tshua muaj lawm. Tsis tas li no los peb yeej tsis tshua muaj tej neeg khoom thiab nyiam thiab xav siv lawv lub sij hawm los nrog lis tej hauj lwm no thiab.
Yog tias xav kom peb tuav tau Hmoob lub neej, tsis yog lub neej Hmoob nyob teb chaws Australia no tab sis tuav kom tau Hmoob lub neej od, hais tias Hmoob lub neej, neej Hmoob no tseem muaj nyob rau teb chaws Australia no mas kuv xav tias tsim nyog peb yuav tau los xyuas cov ntaub ntawv no es muab coj los qhia rau tej me nyuam es kom sawv daws ho paub ntawv Hmoob paub lus Hmoob tej thiab. Rau qhov kuv pom coob leej ntau tus hluas cov kawm tiav university tej ntawd los los nws hais tsis tau lus Hmoob lawm thiab, ces kuv xav tias yog peb qhia tus ntawv lawm ces nws txawm tsis tau tus ntawv los nws paub lus Hmoob thiab. Tsis tas li ntawd los nws yog ib qho muab cob qhia rau lawv lawm na, ces lawv yuav tsum paub tias tus ntawv Hmoob yog tus twg, tus no yog tus hais meej tshaj, nws yog ib qho zoo thiab tab sis mas ua li kuv hais nyob ntawm cov thawj coj sawv daws seb lawv puas pom tias, cov no yog ib co tseem ceeb nyob rau Hmoob lub neej, ntaub ntawv no yog ib qho puav pheej haiv nyob rau yus haiv neeg ntawd, es yuav tau los khaws thiab no xwb od, raws li Kim Nchai Vwj tau qhia.

Share